Enerģētikas ministra uzruna rītdienas augstākā līmeņa sanāksmē par energoapgādes drošību

Francine, es patiesi novērtēju jūsu laipno uzņemšanu. 

Godātie delegāti, Apvienotās Karalistes valdības un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vārdā es priecājos sveikt jūs vēsturiskajā Lankasteras namā un Londonā, kur notiks šis atklāšanas pasaules samits par energoapgādes drošības nākotni.

Kā jau minēja Francīne, šodien šeit ir pārstāvētas gandrīz 60 valstis. 

Vēlos izteikt pateicību katram no jums par to, ka esat devušies ceļā uz šejieni.Jūsu dalība ir nenovērtējama, un mēs ar nepacietību gaidām nākamo divu dienu diskusijas. 

Mums pievienojas arī vairāk nekā 50 pasaules uzņēmumu vadītāji. 

Paldies jums visiem par jūsu centieniem veicināt mūsu valstu un pasaules energoapgādes drošību. 

Turklāt mums ir NVO un pilsoniskās sabiedrības grupām no visas pasaules, kurām ir būtiska loma valdību atbildības nodrošināšanā.

Īpašu pateicību vēlos izteikt šī samita oficiālajiem partneriem: Iberdrola-Scottish Power, National Grid, SSE un Urenco. 

Man jāizsaka atzinība arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras un visas Apvienotās Karalistes valdības komandām, kas nenogurstoši strādāja, lai organizētu šo pasākumu. Tas patiešām ir ievērojams sasniegums. 

Turklāt es vēlos izteikt īpašu atzinību Fatiham Bīrolam. Fatih, jūsu vadībā IEA jau gandrīz desmit gadus raksturo jūsu uzticība stingrībai, vērtībām un daudzpusējai sadarbībai. Šī apņemšanās ir tas, kas padara IEA ir neatņemama globālās diskusijas par enerģētiku sastāvdaļa, un es pateicos jums par to. Varbūt arī klausītāji pievienosies man, izrādot atzinību Fatiham un viņa ieguldījumam. 

Lai gan nākamajās sesijās jūs drīz dzirdēsiet daudz saistošākus runātājus nekā es, es vēlos dalīties ar dažām domām, lai veidotu mūsu diskusiju ietvaru nākamajās pāris dienās. 

Pirmkārt, mēs visi esam vienisprātis, ka mūsdienu nestabilajā un nedrošajā pasaulē energoapgādes drošība ir gan valsts, gan starptautiskās drošības atslēga. 

Patiesi, ir pagājuši jau vairāk nekā 50 gadi, kopš tika izveidota IEA, kas radās, reaģējot uz 1973. gada naftas krīzi.

Šajā laikā ir mainījies problēmu, ar kurām saskaramies, raksturs. 

Tomēr pamatprincips, kas ir šīs regulas pamatā, ir IEA"misija paliek nemainīga: valstīm jāsadarbojas, lai nodrošinātu nepārtrauktu enerģijas piegādi par pieejamu cenu. 

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs Apvienotajā Karalistē, tāpat kā daudzi citviet Eiropā un pasaulē, esam atcerējušies pamatpatiesību: 

Kamēr ar enerģiju var manipulēt kā ar ieroci pret mums, tik ilgi mūsu valstis un iedzīvotāji ir neaizsargāti. 

Tas uzsver, kāpēc energoapgādes drošība ir būtiska arī ekonomiskajai drošībai, jo tā ir būtiska dzīves līmeņa, darbvietu radīšanas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. 

Mēs ceram, ka šis samits būs nozīmīga iespēja valstīm apvienoties un apspriest, kā mainīgā globālā situācija ietekmēs energoapgādes drošību šajā jaunajā laikmetā.

Otrkārt, iniciatīva sasaukt šo augstākā līmeņa sanāksmi, ko es īstenoju kopā ar Fatihu un valdību. IEA, ir balstīta uz kopīgu pārliecību par sadarbības priekšrocībām kopīgu interešu jomā. 

Ir būtiski atzīt, ka katra valsts saskaras ar unikālām energoapgādes drošības problēmām un ierobežojumiem. 

Katra valsts noteiks savu kursu, vadoties pēc savām nacionālajām interesēm energoapgādes nodrošināšanā. 

Ir svarīgi atzīt, ka dažādās valstīs ir jāievēro dažādi ceļi. 

Tuvākajās dienās diskusiju laikā mums visiem būs iespēja pārdomāt atšķirīgos apstākļus mūsu valstīs. 

Taču būtiskākais ir tas, ka neatkarīgi no mūsu valstu ceļiem, manuprāt, mums ir kopīga pārliecība, ka kopīgiem izaicinājumiem ir vajadzīgi kopīgi risinājumi. 

Daudzpusēja sadarbība var mūs nevis vājināt, bet gan stiprināt, veicinot mūsu pašu nacionālās intereses. 

Trešais punkts - cerams, ka tas arī atbalsosies kā vienojošs jēdziens - es ticu, ka mēs visi esam optimisti attiecībā uz potenciālu, kas mums piemīt sabiedrībai. Uzņēmēji, valdība, pilsoniskā sabiedrība - mēs esam optimisti šajā enerģētikas nozarē. 

Enerģijas pārpilnība var paaugstināt dzīves līmeni, veicināt ekonomikas izaugsmi un kalpot šodienas un nākamajām paaudzēm. 

Apvienotajai Karalistei mēs paredzam daudzsološu nākotni, kurā energoapgādes drošība un pārpilnība būs nodrošināta, izmantojot pieejamu, zemas oglekļa dioksīda emisijas elektroenerģiju. 

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs bijām liecinieki finanšu satricinājumam, kas ietekmēja ģimenes, uzņēmumus un valsts sektoru, jo pasaulē, tostarp Apvienotajā Karalistē, strauji pieauga fosilā kurināmā cenas. 

Lai gan nafta un gāze, tostarp Ziemeļjūras resursi, arī turpmāk ieņems nozīmīgu vietu mūsu enerģētikas sistēmā, mēs apzināmies, ka pasaules fosilā kurināmā tirgos mēs esam cenu pieņēmēji, nevis noteicēji. 

Tādējādi mūsu centienus panākt zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa elektroenerģiju virza ne tikai klimata prasības, kas, protams, ir ļoti svarīgas. Vietējā zema oglekļa satura enerģija ir mūsu izvēlētais ceļš uz energoapgādes drošību. 

Saules, vēja, paisuma un bēguma enerģija, ģeotermālā enerģija un kodolenerģija ir svarīgas šīs zemas oglekļa emisijas iespējas sastāvdaļas. 

Šie resursi bieži vien piedāvā praktiski neierobežotas, rentablas enerģijas iespējas, ko mēs varam izmantot iedzīvotāju labā. 

Lai precizētu, mēs esam pragmatiski apņēmušies atbalstīt zema oglekļa satura enerģijas nozīmi energoapgādes drošības nodrošināšanā. 

Es uzskatu, ka šāda perspektīva nav raksturīga tikai Apvienotajai Karalistei; līdzās tam, ka nafta un gāze joprojām ir ļoti svarīga, enerģija ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni var būt izšķiroša daudzu pasaules valstu energoapgādes nodrošināšanā. 

Tas piedāvā risinājumus energoapgādes drošībai, kas vienkārši nebija pieejami tādā pašā veidā kā pirms piecpadsmit gadiem - un tas ir svarīgs aspekts, pateicoties daudzu šodien šeit pārstāvēto valstu centieniem sadarbībā ar privāto un valsts sektoru. 

Kopš 2010. gada saules enerģijas izmaksas ir strauji samazinājušās par 90%. 

Jūras vēja izmaksas ir samazinājušās par vairāk nekā 60%. 

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pagājušajā gadā tīrā enerģijā tika ieguldīti $2 triljoni, no kuriem atjaunojamie energoresursi un kodolenerģija veidoja 80% no jaunās elektroenerģijas ražošanas. 

Saskaņā ar BNEFvairāk nekā divām trešdaļām pasaules iedzīvotāju atjaunojamie energoresursi šobrīd ir vislētākais elektroenerģijas ražošanas veids. 

Daudzpusīguma garā Apvienotā Karaliste ir apņēmusies sadarboties ar citām valstīm, lai paātrinātu šo pāreju, īstenojot tādas iniciatīvas kā Globālā tīras enerģijas alianse, ko premjerministrs atklāja G20 pagājušajā gadā. 

Nobeigumā es aicinu mūs pieņemt šo optimisma garu, kad piedalāmies šajās diskusijās, jo īpaši laikā, kad daudzi globāli jautājumi šķiet nepārvarami. 

Es patiesi ceru, ka ikviens izbaudīs šo samitu un laiku Londonā. 

Nobeigumā es vēlos izteikt Viņa Majestātes karaļa vēstījumu, ko viņš lūdza jums visiem nodot, ņemot vērā viņa personīgo ieinteresētību šajā samitā. 

Lūk, karaļa Kārļa vēstījums: 

Tā kā mēs virzāmies uz pāreju uz tīrāku enerģiju mūsu planētai un energoapgādes drošību mūsu iedzīvotājiem, šādi samiti ir ļoti svarīgi, lai valstis, jo īpaši pasaules dienvidu valstis un visas Sadraudzības valstis, varētu dalīties pieredzē.  

Nesenie notikumi ir pierādījuši, ka, ja pāreja uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem tiek labi pārvaldīta, tā var nodrošināt elastīgākas un drošākas energosistēmas.  

Lai gan katra valsts izvēlēsies savu unikālo ceļu, mēs saskaramies ar daudzām kopīgām problēmām un iespējām, kuru risināšanā varam sadarboties kā partneri.

Nobeigumā viņš saka: 

Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos jums visiem par dalību šajā samitā par energoapgādes drošības nākotni un izteikt vissirsnīgākos novēlējumus produktīvām diskusijām turpmākajās dienās.

Dāmas un kungi, liels paldies, ka esat šeit, un tagad man ir liels gods iepazīstināt jūs ar izpilddirektoru no IEA, Dr. Fatih Birol.